Zemes stunda

Kā jau kuro gadu..Zemes stunda.

Pagājušajā gadā tā bija 27. martā, cik atceros, tā bija sestdiena, varbūt piektdiena. Tas tā.

Pavasaris nāk un nāk, un viss smaržo un aprebina. Nesen satiku pāris dzeltenu tauriņu, meža skudras un mušas. Meža skudras gan parādijās tikai uz vienu dienu, pēc tam palika pārāk auksti. Dažas ziņoja par apsaldējumiem.

Runājot par apsaldējumiem..ap saldējumiem, es domāju

Saldējumi, kā zināms, ir viena no visneveselīgākajām lietām mūsdienās. To sastāvā ir tūkstošiem E un e [kā mēs ar māsu smējāmies - mēs esam lielais E [Elīna] un mazais e[elza] protams, es esmu lielais E. cik glaimojoši] bet es šā vai tā nespēju no viņiem atturēties. Saldējumu varu ēst, ja ārā ir -20, +40 vai vienkārši 0 vai mūžīgais sasalums. Tas mani nekādīgi neiespaido, vismaz runājot par saldējuma ēšanu, nē.

Ah, par zemes stundu varat lasīt TE

Esmu sākusi rakstīt stāstu ”Savādā” šajā brīdī tam ir Vlll daļas [ja kāds nesaprata, astoņas]

Viņu varat izlasīt ŠAJĀ ŠAUŠALĪGI FORŠAJĀ VIETIŅĀ un ARĪ TE

Vēlu jums visiem sasodīti labu dienu..

Saulainais Surikāts

Un jau atkal es

Piedzīvojumus Tenrifē laikam nerakstīšu. To ir tik daaudz. Galvenais, ka bija silti un labi. āā, ieej TE , izlasi rakstu ”domājot zaļi” un ieej minētajā saitē. Tur tu izlasīsi kāpēc. Nu,šajā minētajā saitē tu izlasīsi kapēc ieiet tajā saitē.

Tenerif

Teši pēc trīsdesmit piecām minūtēm piebrauks taksis un mēs brauksim uz lidostu. četros mēs izlidosim uz Diseldorfu, un četros būsim tur [ dēļ laika joslas] pēc pāris stundām mēs lidosim uz Madridi, paliksim kādā jouth hostel pa nakti, un jau nākamajā rītā lidosim uz mūsu galapuktu – Tenerifi, un [kā es šokēta atklāju] temperatūru atšķirība no LV kādu dienu būs aptuveni 40 grādi. jo LV drīz jau būs -20, bet Tenerifē būs +20. ak.

 

Braucu uz vasaru un pārņem satraukums. Patīkams, ja kas. uff. Labi, attā.

 

Jābeidz rakstīt un jāatceras, ka lidojot uz Kanārijiem jāieliek ausīs vate.

 

aah, jau 4to reizi spānijā.. YUHUUUUUU!

pareizi nepareizi pareizi

nju moins. kas man šodien lēcies? nē, vispār. šogad. vottā. tā būs precīzāk

smieklīgi. Viss ir ārprātīgi smieklīgi un nepareizi, un kāda jēga dzīvot, ja dzīvo pareizi. pareizi dzīvot ir garlaicīgi, un ja ir garlaicīgi, tātad ir nepareizi. tātad darīt tā, kā ir pieņemts, pareizi, ir darīt visu nepareizi. bet darīt visu laiku nepareizi arī nav pareizi. un ja tu dari pareizi =ti, nepareizi, tātad… kkāds murgs. vnk. ir jādzīvo jādzīvo mirklim jo tikai tā var piedzīvot un izdzīvot. Jo dzīvota dzīve ir tikai izdzīvota dzīve.
ir taču dienas, kad liekas – šodien notika pa diviem gadiem. Daudz visa kā. bet tādai vajag būt katrai dienai. tā, lai ir grūti atcerēties precīzu notikumu, ka to ir tik daudz…
Un ik palaikam gāzt podus ir pat veselīgi. mnja?

 

————

 

froom my dr.lvprofilee.

/orginal.//

Nebūt būtībā

Kas viss ir //

Kārtējā doma, uz kuru nav atbilžu. Pēdējā laikā tādas ir daudz. Šobrīd doma ir tāda:

Visi cilvēki, dzīvnieki, [ etc.] nodzīvo savus 100 gadus un pēctam viņu ķermeņi uz kādu laiku tēlo Vampīrus, Līdz kamēr viņus sagrauž tārpi. Bet tā iekšējā doma – domāšana -esība, kautkur taču paliek. Esmu diezgan skeptiska attiecībā uz ”dzīvosim mākoņos, lidināsimies un meklēsim savas nākamās mājas” tēmu. Bet tā taču nevar būt, ka esamību kopā ar visu ārējo apvalku nograuž tārpi.

Vai Var vispār nebūt? Kautkas jau nav. Tagad es esmu, Domāju. Tad es nebūšu. Bet kur es palikšu? Vai es pārstāšu eksistēt vispār / viispār/ vai arī kā netverams palags pliviņāšos pa stresainu cilvēku guļamistabām, baidot aitas? Sasodīti sarežģīti, bet kautkādai nojausmai par savu nākotni pēc ~~200 gadiem taču jābūt.

Saprotu jau visus tos ”tver mirkli” Bet tikai ”tverot mirkli” jau arī nevar. Nujā, ko, pēķšņā jūtu uzplūdumā uz ledusskapi viņu izmetīšu pa logu, un pēctam dzīvošu ar ”tver mirkli” ēdot sasalušus tārpus un vēl nezin ko.

Sarežģīti.

Man nav izpildīta Angļuvaloda. Šķiet šausmīgi prasti runāt par mājasdarbiem pēc šitā.

manikīrs

Biju vakar uz manikīru. Mani nagi tagad ir apkopti un koši sarkani.

njammm.

Mums ir jaunumi

Tagad tikai pilveidoju šo saitu, tāpēc [un pilnīgi loģiski] ir jaunumi.

• Staigātāji [un pēdas] – Ņemot vērā, ka man sakarā ar šito visu brīvlaika [un netikai] padarīšanu ir tīri radošs garastāvoklis, tad nu arī esmu pārveidojusi Statistiku par kautko citu – Staigātājiem. Un Hits – par pēdām. Jauki. Manuprāt.
• ”Daudzi cipariņi kuri apzīmē dienas” – pilnīgi burtiski. Kalendārs. Un ja nemāk lasīt, arī var saprast.
• ”Pēdējās atstātās pēdas” – pēdējie komentāri. Ļoti, hmm, detektīvisks piemērs.
• ”Bildes ar smaržu” – ņemot vērā paša saita moto – ”maņas nebeidzas”. Flickr bildes.
• ”Mani twīti” – hmm. Priekš tādiem kam lēna aizdedze – Twitter ieraksti. mani.

cocos & vanilla flowers

Man ir jaunas smaržas. Tīri meitenīgs aromāts. Un tad vēl man ir drausmonīgi smaržīgas ziepes. Varbūt es nedaudz pārspīlēju. Bet tikai nedaudz. Olīvu eļļas. Mmm.

Nesen iedomājos par krāsām. To ir daudz. Tik daudz, ka pat nevar iedomāties. Tās ir vēl tālāk par visuma galējām robežām. Gan jau tādas ir. Varbūt. Un tās tiek visur. visur. visur. Nav tādas vietas kur to nebūtu. Nu, krāsu.

Un smarža. Nav nekā, kam vispār nav smaržas. Jo pat tad, kad nav smaržas, ir smarža. Bezsmarža. Smarža bez smaržas. Bet tomēr smarža.

Un garša. Bezgaršīgas lietas. Un tām ir bezgarša. Un tā tomēr ir garša. Ir negaršīga garša. Garšīga. Kas vienam patīk, otram nē. Pilnīgi normāli. Cilvēcīgi. Kādas muļķības! Dzīvnieks nav cilvēks. Manuprāt. Bet varbūt es esmu atpalikusi laikā. Un tiripiri.

atā. Bez skaņas. Bet tomēr ar skaņu.